Žadeīts. Vēsture

 Žadeīts – pusdārgakmens ar dziednieciskām īpašībām.

Šo akmeni jau daudzus gadu simtus pielūdz tautas dažādās valstīs. Dziedniecisko īpašību un skaistuma dēļ, šo akmeni īpaši ciena Dienvidaustrumu Āzijā, Centrālajā un Dienvidamerikā, bet vislielāko uzmanību šis akmens saņem Ķīnā. 

 

Ķīna. Jau kopš seniem laikiem ķīnieši ir godinājuši žadeītu - svēto, visu tikumu un skaistuma akmeni.  Konfūcija laikā, 6.gs.pirms mūsu ēras, žadeīta apbrīnošana ieguva ideoloģisku pamatu, par ko Konfūcijs rakstījis "Rituālu grāmatā": "Senatnē cilvēks atklāja, ka žadeīts ir paraugs visām labākajām īpašībām. Nopulēts un mirdzošs tas ir tīrības simbols, bet gluds un glancēts - simbolizē turību. Tā blīvums un izturība simbolizē intelekta noturību. Kad tā malas nav pārāk asas, žadeīts simbolizē taisnīgumu. Kaklarota, kas izgatavota no žadeīta, simbolizē pazemību. Skaidra un ilgstoša skaņa, kuru tas izdala sitiena brīdī, simbolizē mūziku. Tā līniju vienmērīgums neslēpj žadeīta skaistumu, bet skaistums neslēpj līniju vienmērīgumu, tādēļ šī īpašība simbolizē lojalitāti, uzticību. Tā caurspīdīgums nozīmē patiesumu. Iekšējais skaistums simbolizē tīru ticību. Mirdzot visās varavīksnes krāsās, žadeīts ir pielīdzināms debesīm. Tas ir īpašs un noslēpumains akmens, ko atrod kalnos un strautos." Ķīnā žadeīta plāksnītes aizvietoja naudu.

 

 Amerika. Olmeki, inki, maiji un acteki žadeītu pielūdza kā svētu un burvju spējām apveltītu akmeni. Tas nodrošināja aizsardzību pret ļauniem gariem, to izmantoja rituālos, lai iegūtu bagātību un labklājību. Visi zaļie akmeņi, bet žadeīts jo īpaši, seno indiāņu kultūrās tika saistīti ar bērniņa piedzimšanu. Spēja dzemdēt pēcnācējus tika uzskatīta par pašu galveno sievietes vērtību un, lai aizsargātu sevi pret neauglību, ieņemtu veselu bērniņu un viegli piedzemdētu to, precētās sievietes nēsāja rokassprādzes, kulonus, krelles, kas izgatavotas no zaļa akmens. No žadeīta izgatavotas simtiem statuešu, kas attēlo olmeku, maiju un acteku dievus. Ekvadoras teritorijā (Dienvidamerikā) tika uzietas senākās liecības par žadeīta pielietojumu. Kapu izrakumos tika atrastas žadeīta krelles, kuras ir aptuveni 4500 gadus senas. Citi priekšmeti izgatavoti no žadeīta - cirvji un mazi divpusēji cirvīši, kas uzieti rietumu puslodē, datējami ar 1200-1000.g.p.m.ē. un saistāmi ar olmeku cilti.

Eiropa. Eiropieši par žadeītu uzzināja nevis no Āzijas, bet gan no pirmajiem kontaktiem ar indiāņu ciltīm lielo ģeogrāfisko atklājumu laikā. Pēc vienām liecībām, iepazīšanās notika pateicoties Austrumiem, kad portugāļi žadeītu ieraudzīja Kantonā; pēc citām liecībām - spāņi žadeītu esot atveduši no Amerikas. Bet skaidrs ir tas, ka pateicoties tieši Kolumba ģeogrāfiskajiem atklājumiem, eiropieši atkārtoti iepazina šo skaisto akmeni, jo Eiropā atrastie žadeīta priekšmeti tiek datēti ar VIII-III tūkstošgadi pirms mūsu ēras. Senie eiropieši, neolīta laikmetā, no žadeīta izgatavoja darbarīkus - bultu uzgaļus, cirvjus. Šis akmens tika izmantots dēļ savām īpašībām - augsta cietība, stiprība un noturība pret agresīvu apkārtējo vidi.

Savu eiropeisko nosaukumu - žads, žadeīts akmens ir ieguvis pateicoties spāņu nosaukumam "piedra de la ijaida" ( tulkojumā no spāņu valodas "nieru akmens"), kas radies, kad spāņi redzēja kā acteki izmanto zaļos talismanus nieru ārstēšanai.

 

 Japāna. Japāņi uzskata, ka tieši Japānā žadeīts ir ticis izmantots visagrāk. Vissenākie priekšmeti, kas izgatavoti no žadeīta, Japānā tiek attiecināti uz Dzemonu kultūru, kas uzplauka Japānai piederošajās salās agrajā neolīta laikmetā ( aptuveni 8000 gadus p.m.ē.). Viens no pirmajiem apstrādāta žadeīta priekšmetiem ir atrasts Čogiaga-Hara (tulkojumā - "Pārtikuša cilvēka kalns") ciemata apkārtnē. Šeit arheologi atklāja vissenākos žadeīta izstrādājumus Japānā - magatamas. Tā tika dēvēti loka formas rotājumi, kas izgatavoti no viengabalaina pulēta akmens. To forma atgādina dzīvnieku ilkņus un nagus, tie līdzinās nelielai C-formas iekavai. Nereti magatamu platākajā galā bija izurbti caurumi, kas liecina, ka magatamas, visticamāk, tika nēsātas kā kuloni rotās. Magatamas izmantoja, lai izceltu cilvēka piederību augstākajai sabiedrībai vai valdošajai šķirai. Tāpat magatamas tika atrastas pirmajā budistu templī Asukas teritorijā, kur glabājās Budas pelni. Divas mazas magatamas, izgatavotas no visaugstākās raudzes zaļa, caurspīdīga žadeīta, tika apglabātas līdzās Budam.

Japānas poēzijā vārdi "žadeīts" un "pērles" ir ierasti epiteti, lai apzīmētu skaistumu. Skaistais žadeīts - metafora, ko lietoja runājot par skaisto, mīļoto sievieti.

 

Krievija. Žadeīta vēsture Krievijā ir cieši saistīa ar Hakasiju, kā senos laikos, tā mūsdienās. Tieši šajā apkārtnē ir izvietotas vairākas Boruskajas žadeīta atradnes. Akmeni, lai pagatavotu cirvjus, skrāpjus, dzirnakmeņus graudu malšanai, no Boruskajas ieguves vietas vietējie iedzīvotāji izmantoja jau pirms mūsu ēras. Senākais atrastais priekšmets ir neolīta laikmeta cirvis, kas izgatavots no Hakasijas žadeīta.  

 

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz www.jadeite.lv obligāta.

SSL Certificate